Visā pasaulē aizvien vairāk apzinoties mazākumtautību
tiesības, kā arī valodu un kultūru dažādību, starptautiskā valoda
Esperanto atkārtoti ir ieguvusi ietekmīgu lēmumu sagatavotāju uzmanību.
Nevalstiskās organizācijas un koalīcijas iestājas par to, lai jautājums
par starptautisko valodu Esperanto tiktu ieslēgts Apvienoto Nāciju
Organizācijas un Eiropas Savienības apspriežamo jautājumu dienaskārtībā.
Pēc 1996. gada jūlija Nitobes starptautisko organizāciju simpozijā
apvienojās neatkarīgu ekspertu grupa Prāgā, un šī grupa pārzināja
Esperanto situāciju tanī laikā. Viņi ieteica ieslēgt šo jautājumu
aktuālajās debatēs par valodas tiesībām un valodu politiku. Prāgas
manifests (http://lingvo.org/xx/2/3)
ir modernizēta, atkārtota deklarācija Esperanto kustības vērtību un
mērķu motivācijai, un tā pamatoti un spraigi izteic valodu demokrātiju un
valodu atšķirību saglabāšanu. Pēdējā laikā starp Esperanto valodā
runājošiem būtu atzīmējams 1994. gadā Nobela prēmiju ieguvušais
Reinhards Seltens, 1996. gada pasaules šaha čempions Suza Poigars (Zsuzsa
Poigar) un Tivadors Soross - finansista Georga Sorosa tēvs (http://esperanto.org/Ondo/H-100.htm)...
Programma 'Aborigēnu Dialogi' (http://idnetvork.nl) ir
ar nolūku radīta lai stiprinātu iezemiešu
savstarpējos dialogus visā pasaulē, apejot koloniālisma valodas un lietot
Esperanto ka komunikāciju līdzekli... Lūk daži fakti pielikumā par
pašreizējo stāvokli Esperanto.
Izcelsme un mērķi. Pamats tam, no kurienes ir radusies
starptautiskā valoda Esperanto ir jau atrodams 1887. gadā Varšavā Ludovika
Lazara Zāmenhofa izdevumā (http://akademio-de-esperanto.org/fundamento). Ideja par starptautisku valodu kuras
mērķis nebūt nav aizvietot kādu etnisku valodu, bet gan kalpot kā papildus
otra valoda visiem, nebija jauna, bet Zāmenhofs redzēja to, ka šādai
valodai jāattīstās kolektīvai lietošanai un tālab sākotnēji to
limitēja uz gramatikas minimumu un ne visai lielu vārdu krājumu. Tagad
Esperanto ir pilnīgi attīstīta valoda ar pilna komplekta izteiksmes
līdzekļiem un tā kalpo kā sarunu veida komunikācijas līdzeklis visā
pasaulē. Daudzas no Zāmenhofa idejām iedvesmojušas modernās lingvistikas
dibinātāju un struktūristu Sosaru (Ferdinando de Saussure) Viņa brālis
arī ir esperantists (Skatīt var ari 'Frequently Asked Questions about
Esperanto' : http://esperanto.net/veb/faq.html)
Raksturojums. Esperanto lieto gan sarunu
valodā gan rakstiskā formā. Leksikas pamata izcelsme ir no Rietumeiropas valodām, sintaksē un
morfoloģijā saskatāma arī stipra slāvu ietekme. Esperanto valodas galvenā
īpašība ir vārda sastāvdaļu gandrīz bezgalīgu kombināciju iespēja,
tā ka šai valodai ir daudz kas kopīgs ar tik atšķirīgām valodām kā
ķīniešu, bet valodas iekšējā struktūra uzrāda līdzību ar tādām
asimilētām valodām kā turku, suahili un japāņu (http://bertilow.com/pmeg/index.php).
Attīstība. Sākotnējā versijā valodā bija apmēram 1000
vārdu saknes, no kurām varēja atvasināt 10.000 vai 12.000 vārdus
(http://akademio-de-esperanto.org/akademia_vortaro) Šodien Esperanto vārdnīca jau ietver sevī 15 līdz 20
tūkstošus saknes, no kurām var atvasināt simtiem tūkstošu vārdu, bet
valoda turpina tālāk attīstīties. Aktuālas tendences kontrolē Esperanto
Akadēmija (http://akademio-de-esperanto.org) Laika ritumā valoda tika izmantota gandrīz vai priekš visiem
iespējamiem mērķiem, polemiskiem un problemātiskiem. Valoda bija arī aizliegta un tās
lietotājus vajāja gan Staļins, kurš atzina to par
"kosmopolītu" valodu, gan Hitlers, kurš to nosauca
par jūdu valodu (valodas radītājs L. Zāmenhofs bija jūds). Par ikdienas
mājas valodu šodien tā kļuvusi tūkstošiem jau kopš viņu dzimšanas (Der
apskatīt arī Miroslava Maloveca 'Esperanto Gramatika' http://mujweb.atlas.cz/kultura/malovec/gram.htm).
Lietotāji Vispasaules Esperanto Asociācijas (UEA) biedri sastāda
aktīvāko Esperanto kopienas daļu. Tajā ietilpst 62 valstis un gandrīz
divreiz vairāk individuālo biedru valstu (http://uea.org/landoj).
Pārdoto mācību grāmatu skaits kā arī vietējo Asociāciju biedru
statistika rāda, ka cilvēki, kuri pārvalda šo valodu, sasniedz simtiem
tūkstošus, pat miljonus. Esperanto valodas lietotāji, veido vērā ņemamu
koncentrāciju, pie kam tik atšķirīgās valstīs ka Ķīnā, Japānā,
Brazīlijā, Irānā, Madagaskarā, Bulgārijā un Kubā.
Esperanto apmācība. Ar Esperanto
starpniecību var ātri sazināties un tā dod arī ideālu iespēju
svešvalodu studiju ievadam. Nedēļas laika posmā studējošie jau var
pielietot šo valodu sarakstes līmenī, bet pēc viena mēneša - doties
mācību izbraucienos uz ārzemēm. Eksperimenti un neformālie vērojumi
liecina, ka sākotnēji mācoties Esperanto tiek iegūtas pozitīvas iemaņas
kādas citas otras valodas apmācībai. Lai gan Esperanto arī māca dažās
skolās, taču biežāk to apgūst kā autodidakti vai ari neklātienes ceļā
- sarakstoties (izmantojot vai nu papīru vai arī elektroniskā pasta sakarus)
vai arī vietējos Esperanto klubos. Vairāk nekā 100 valstīs ir izdotas
mācību grāmatas un autodidaktiskie materiāli (http://ikurso.net ; http://lernu.net)
Jaunais tīmeklis priekš Esperanto skolotājiem http://edukado.net dod
dažādas idejas aktuālajā audzināšanas darbā.
Oficiāla atzīšana. 1954.gadā
UNESCO Vispasaules konference apstiprināja, ka Esperanto sasniegumi sakrīt ar
UNESCO mērķiem un ideāliem, kam sekoja oficiālu attiecību nodibināšana
starp UNESCO un UEA. Šī sadarbība starp minētajām divām organizācijām
turpinās. 1997. gadā UNESCO Ģenerāldirektors Amadou-Mahtar M'Bows 82.
Vispasaules Esperanto Kongresā teica runu. 1985. gadā UNESCO Ģenerālā
Konference uzaicināja dalībvalstis un starptautiskās organizācijas ieviest
Esperanto mācīšanu skolās, kā arī lietot šo valodu starptautiskajos
darījumos. UEA ir konsultatīvas attiecības ar ANO, UNICEF, Eiropas Padomi,
Amerikas Valstu organizācijām un Starptautisko Normatīvu
Organizāciju.
Sanāksmes un ceļojumi. Katru gadu notiek vairāk nekā simts
dažādas Esperanto sanāksmes vai konferences bez tulkiem un tulkotājiem
(http://www.eventoj.hu/kalendar.htm). Kā pēdējie lielākie pasākumi bija Vispasaules Esperanto
Kongress Adelaidā (1997), Montpeljērā (1988), Berlīnē (1999), Tel-Avivā
(2000), Zagrebā (2001), Fortalezā (Brazīlija) (2002), šogad tas notiks
Ģēteborgā (Zviedrija), nākošo gadu Pekinā (Ķīna) un 2005. gadā
Viļņā (Lietuva) (http://uea.org/kongresoj). Pirmais esperantistu simpozijs arābu zemēs notika Amanā
(2000.), piektais Amerikas kontinenta Kongress Meksikas galvaspilsētā (2001),
Āzijas Valstu Kongress Seulā (2002). 2002.g. UEA Pasu pakalpojuma dienesta
(Pasporta Servo), kuru vada UEA jaunatnes sekcija, izdevumā atrodamas vairāk
nekā 1000 viesu uzņēmēju adreses 82 valstīs, un tās piedāvā bezmaksas
mītnes ceļojošām, esperantiski runājošām personām (http://tejo.org/ps).
Pētījumi un bibliotēkas. Daudzu Valstu Universitātes ir
ieslēgušas Esperanto savos lingvistikas kursos un dažas no tām piedāvā
Esperanto kā neatkarīgu mācību tēmu. Īpaši būtu atzīmējama Eötvös
Lórand Universitāte Budapeštā ar diploma izsniegšanu par Esperanto, un
Polijas Poznaņas Universitāte ar diploma programmu par interlingvistiku. ASV
Moderno Valodu Asociācijas bibliotēka katru gadu reģistrē vairāk nekā 300
speciālizdevumu par Esperanto. Lielbritānijas Esperanto Asociācijas
bibliotēkā ir vairāk nekā 20.000 nosaukumu izdevumi. Atsevišķās lielās
bibliotēkās ir iespējams lasīt arī Vīnes starptautiskajā Esperanto
Muzejā esošās grāmatas, kas ir kā Austrijas Nacionālās bibliotēkas
daļa (http://www.onb.ac.at./sammlungen/plansprachen/eo/index.htm), Hodlera bibliotēka Centrālajā UEA sēdeklī Roterdamā
(http://esperantic.org/ccd/hodler.htm) un Esperanto kolekcija Allenā- Vācijā (http://esperanto.de.nr). No
Vīnes un Allenas kolekcijām informāciju var saņemt ar interneta
starpniecību.
Profesionālie kontakti un speciālās intereses. Esperanto valodas
lietotāji ir daudzu profesiju cilvēki, ieskaitot ārstus, rakstniekus,
dzelzceļniekus, zinātniekus, mūziķus udc. Viņi paši bieži vien un
regulāri izdod savus žurnālus, organizē konferences, kā ari veicina
valodas ekspansiju profesionālajā un speciālajā pielietojumā.
Starptautiskā Zinātniskā Akadēmija San-Marino padara vieglāku kopdarbību
Universitāšu līmenī (http://ais-sanmarino.org). Oriģinālie un tulkotie izdevumi parādās tādās jomās, kā:
astronomijā, informātikā, botānikā, entomoloģijā, ķīmijā,
jurisprudencē un filozofijā. Tāpat pastāv arī speciālas grupu
organizācijas, kā: skautu, neredzīgo, šaka un go-spēles, UEA (Vispasaules
Esperanto Asociācijas) jaunatnes sekcija TEJO, kura bieži organizē
starptautiskās sanāksmes un izdod paši savu periodiku (http://tejo.org). Budistiem,
sintoistiem, katoļiem, kvēkeriem,
protestantiem, mormoņiem, bahajistiem ir pašiem
savas organizācijas un daudzas sabiedriski aktīvas grupas, kuras lieto
Esperanto valodu (http://uea.org/esperanto_p/fakoj).
Literatūra. Esperanto plaukstošās literatūras tradīcijas ir
atzītas no PEN-Internacia, kura pieņēma Esperanto-filiāli savā 60-ā
Kongresa laikā 1993.g.septembrī. Ievērojami mūsdienu Esperanto rakstnieki
Trevors Stīls (Trevor Steele) (Austrālija), Ištvans Nemere (Ungārija),
Spomenka Stimeca (Horvātija), dzejnieki Viljams Oulds (William Auld) (Skotija), Mihails
Gisplings (Krievija/Izraēla) un Abels Montaguts (Katalonija), esejisti un
tulkotāji Probabls Dasgupta (Indija), Fernando de Diego
(Venecuēla).un Kurisu Kei (Japāna). Gan 1999. g. gan 2000.g Oulds bija izvirzīts kā kandidāts Nobela prēmijai par
viņa veikumu poēzijā. (http://dreamwater.net/esperanto). Ļoti plašs ir brazīliešu rakstnieku spiritisma literatūras
klāsts.
Tulkojumi.
Pie pēdējā laikā izdotiem tulkojumiem pieder Hemingveja Sirmgalvis un
jūra, Tolkena Gredzenu pavēlnieks, Garsijas Markiza simts vientulības gadi,
Grasa Skārda bundziņas, grāmata par Marko Polo brīnumainajiem ceļojumiem
un Cao Xueqina 'Lielās ģimenes teiksma (sāga)', 'Sarkanās mājas sapnis'
(http://retbutiko.esperanto.be) Priekš bērniem Asterika 'Vinnijs Pūks' un 'Tin-Tin', klāt
nākušas un tagad izdotas 'Cirtainais Petro' un 'Pepija Garzeķe' , kā arī
visas pasaulslavenā somu autora Tove Jansson Muminielejas grāmatas. Tāpat
pie Esperanto tulkojumiem pieskaitāmas 'Maskuballe', grāmata, kuru Esperanto
valodā izdeva 1965. g. pateicoties Tivadoram Sorosam, finansista Georga Sorosa
tēvam. Grāmatā stāstīts par to, ko viņa ģimene pārdzīvoja nacistu
okupācijas laikā Budapeštā. Šis darbs pēdējā laikā izdots angļu
valodā Lielbritānijā (2000), ASV (2001) un nupat parādījies krievu, vācu
un turku valodās. (http://dreamwater.net/esperanto/uea)
Teātri
un kino. Pēdējos gados parādījušās un uzvestas teātros tik atšķirīgu
dramaturgu lugas (http:/esperanto-panorama.net/ikse/muziko.htm) kā Goldoni,
Ionesco, Shakespeare (Šekspīrs) un Alan Ayckborg. Daudzas Šekspīra lugas ir
tulkotas Esperanto valodā un kā viena pašā pēdējā laikā 'Karalis Lirs'
uzvesta Hanojā (Vjetnama) 2001.g. decembrī vietējo aktieru izpildījumā.
Lai gan Čaplina 'Lielais diktators' uzvedumos afišās izmantoja Esperanto
valodu, pilnmetrāžas filmās tā sastopama retāk. Ievērības cienīgs
izņēmums ir kulta filma 'Nakts Murgi', kurā pilnīgi visi dialogi ir
Esperanto (http://incubusthefilm.com)
Mūzika.
Mūzikas žanros Esperanto pieskaitāmas populārās un tautas dziesmas,
kabarē, rokmūzika, dziesmas solistiem un koriem, operas ieskaitot. Kā
populāri komponisti un aktieri būtu nosaucami brits Elvis Kostello,
amerikānis Michael Jackson. Ir atzīmējami Esperanto valodas ietekmē
radušies muzikālie sacerējumi orķestriem: piem., dažas daļās no Esperanto albumu
kopapjoma Verners Brozers (Warner Brothers) izdota Spānijā 1996. g.
novembrī, un iekaroja augstu vietu spāņu mūzikas aptauju lapās. Klasiskie
orķestru un koru izpildījumi Esperanto valodā kā Lou Harrisona Sutras
'Sirds' vai Dāvida Gaines 'Pirmā simfonija' (abi ASV). Esperanto mūziku var
atrast ari internetā, ieskaitot dažās tīmekļa vietās kas veltītas
Esperanto karaoke. (http://radio-esperanto.com http://dmoz.org/World/Esperanto/Muziko)
Periodika. Vairāk nekā 100 ilustrēti un dažādi citi žurnāli
tiek regulāri izdoti, ieskaitot ikmēneša jaunumu žurnālu Monato,
literatūras žurnālu Fonto kā ari UEA žurnālu Esperanto. Divu nedēļu
perioda apkopotājs žurnāls Eventoj piedāvā arī elektronisko versiju,
tāpat kā minētais Monato un tie ir interneta
arhīva rīcībā. Esperanto valodā pieejams ari
ikdienas jaunumiem bagāts portāls http://gxangalo.com. Citi
periodiskie izdevumi, ieskaitot medicīnu, zinātni, reliģiju, jaunatnes un
audzināšanas periodiku, citus literatūras žurnālus un specializētās
tēmas izdevumus var atrast http://lingvo.org/en/3/253
Radio un televīzija. Radioraidījumi
Esperanto valodā notiek Austrijā, Brazīlijā, Ķīnā, Kubā, Igaunijā un
Polijā. Regulāri to dara arī Vatikāna radio
(http://wrn.org/ondemand/poland.html , http://osiek.org/area).
Programmu var klausīties arī ar interneta starpniecību (http://esperanto-panorama.net/ikse/radio.htm). Dažādās valstīs TV pārraida Esperanto mācību kursus,
ieskaitot pēdējā laikā sagatavoto 16-daļīgo BBC pielikumu Mazijs
Gondolandē Polijas televīzijas pirmajā kanālā.
Tīmeklis. Elektroniskais tīkls ir
kā visātrākais komunikācijas līdzeklis tā lietotājiem. Tīmeklī ir
vairāki simti diskusiju lapas, kurās traktētās tēmas no ģimeniskās
sadzīves līmeņa līdz vispārējai relativitātes teorijai Esperanto valodu
(http://purl.org/net.dissendo) plaši pielieto čata vidē, ICQ, IRC, un Pal Talk (http://babilejo.org). Esperanto valodā var uzskaitīt simtiem tūkstošu tīmekļa
lappušu (http://eo.wikipedia.org)
Dažas ir atrodamas Virtuālajā Esperanto Bibliotēkā (http://esperanto.net/veb), citas var sameklēt attiecīgi no
klaviatūras ievadot "Esperanto" tīmekļa meklētājam.
UEA pakalpojumi. UEA izdod grāmatas,
žurnālus, gadagrāmatas ar Esperanto organizāciju sarakstiem un lokālajiem
pārstāvjiem visā pasaulē. Šie izdevumi, kopā ar skaņu diskiem, kasetēm
utml. ir uzskaitīti UEA
Grāmatu Katalogā, un dabūjami gan papīra formā, vai arī caur internetu (http:/uea.org/katalogo)
Asociācijas Grāmatu Pakalpojuma rīcībā ir vairāk nekā 3500 dažādu
nosaukumu. UEA sērijas izdevumos Esperanto, angļu un franču valodā
esperanto -dokumenti iekļauj sevī gan studiju gan ziņojumu materiālus par
aktuālo situāciju Esperanto darbībā. Viss tas ir pieejams arī UEA
galvenajā sēdeklī Roterdamā (Nīderlande)
Ja vēlaties sīkāku informāciju par
Esperanto, kontaktējaties uz šādu adresi:
UEA Nieuwe Binnenweg 176, NL-3015 BJ
Rotterdam, Nederlando (tel. +31-10-436-1044; fakss 436-1751): e-adrese
ueainter.nl.net , vai 777 United Nations Plaza, New
York, NY 10017 Usono (tel. +1-212-687-7041; fakss 949-4177) vai ar tas timekli
http://uea.org
Materiālu tulkojis: Jāzeps Šlars.
Pārbaudījis un koriģējis: Aldis Bušs. Rīgā 2003.g aprīlī